Ibiza
Platība: 504 782 km2.
Salas platība: 572 km2.
Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Eiropas dienvidrietumos un aizņem 85% no Pireneju pussalas. Ziemeļos robežojas ar Franciju un Andoru, rietumos ar Portugāli, dienvidos ar Gibraltāru. Ziemeļos valsti apskalo Biskajas līcis, austrumos Vidusjūra un rietumos Atlantijas okeāns. Spānijai pieder Baleāru salas Vidusjūrā un Kanāriju salas Atlantijas okeānā. 90% valsts teritorijas aizņem kalni, dienvidaustrumos atrodas Kordiljēru-Betikas kalnu sistēma, par kuru augstāki ir tikai Alpi. Netālu no Granādas atrodas valsts augstākā virsotne Mulasens (3478 m v.j.l.)
Iedzīvotāju skaits: 111 482
Valsts iekārta: Parlamentārā monarhija.
Galvaspilsēta: Madride (4 620 00 iedz.).
Ibizas salas galvaspilsēta: Ibiza (Eivissa)
Lielākās pilsētas: Barselona (3,75 milj.), Valensija (1,27 milj.), Sevilja, Bilbao, Saragosa, Valjadolida, Ovjedo, Kadisa, Almerija, Mursija, Malaga.
Oficiālā valoda: Oficiālā valoda visā Spānijas teritorijā ir spāņu valoda. Kūrortos populāra ir angļu un vācu valoda.
Reliģiskā piederība: Katoļi (99%).
Klimats: subtropisks Vidusjūras klimats, sauss un pietiekami karsts. Ziemas maigas, janvārī vidējā gaisa temperatūra ir +8-14oC, kalnos dažreiz nolaižas līdz -7oC. Vasaras karstas, jūlijā vidējā gaisa temperatūra ir +23-29oC. Nokrišņu daudzums svārstās no 250 līdz 700 mm gadā, pārsvarā rudenī un ziemā. Kanāriju salās klimats pārsvarā tropisks, ziemā temperatūra +25oC, vasarā +28oC. Baleāru salās ir Vidusjūras klimats, temperatūra ziemā +12oC, vasarā +18- 26oC. Vislabāk valsti apciemot pavasara beigās un rudens sākumā.
Nacionālā virtuve: Katrā reģionā nacionālā virtuve nedaudz atšķiras. Ļoti iecienītas ir zivis un jūras produkti – menca ar ķiploku mērci, moluski, krabji, forele, jūras produktu asorti. Plašā piedāvājumā ir dažādās mērces – saldās, asās. Tāpat iecienīts ir siers, dārzeņi, cūkgaļas desiņas, truša gaļa ar gliemežiem, teļa gaļa. Spānija visā pasaulē ir pazīstama ar saviem lieliskajiem vīniem, kuru izvēle ir milzīga. Katrā rajonā ir arī savas liķiera šķirnes, populārs ir anīsa degvīns.
Spānija
Platība: 504 782 km2.
Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Eiropas dienvidrietumos un aizņem 85% no Pireneju pussalas. Ziemeļos robežojas ar Franciju un Andoru, rietumos ar Portugāli, dienvidos ar Gibraltāru. Ziemeļos valsti apskalo Biskajas līcis, austrumos Vidusjūra un rietumos Atlantijas okeāns. Spānijai pieder Baleāru salas Vidusjūrā un Kanāriju salas Atlantijas okeānā. 90% valsts teritorijas aizņem kalni, dienvidaustrumos atrodas Kordiljēru-Betikas kalnu sistēma, par kuru augstāki ir tikai Alpi. Netālu no Granādas atrodas valsts augstākā virsotne Mulasens (3478 m v.j.l.)
Iedzīvotāju skaits: 41 116 800.
Valsts iekārta: Parlamentārā monarhija.
Galvaspilsēta: Madride (4 620 00 iedz.).
Lielākās pilsētas: Barselona (3,75 milj.), Valensija (1,27 milj.), Sevilja, Bilbao, Saragosa, Valjadolida, Ovjedo, Kadisa, Almerija, Mursija, Malaga.
Oficiālā valoda: Spāņu.
Reliģiskā piederība: Katoļi (99%).
Klimats: subtropisks Vidusjūras klimats, sauss un pietiekami karsts. Ziemas maigas, janvārī vidējā gaisa temperatūra ir +8-14oC, kalnos dažreiz nolaižas līdz -7oC. Vasaras karstas, jūlijā vidējā gaisa temperatūra ir +23-29oC. Nokrišņu daudzums svārstās no 250 līdz 700 mm gadā, pārsvarā rudenī un ziemā. Kanāriju salās klimats pārsvarā tropisks, ziemā temperatūra +25oC, vasarā +28oC. Baleāru salās ir Vidusjūras klimats, temperatūra ziemā +12oC, vasarā +18- 26oC. Vislabāk valsti apciemot pavasara beigās un rudens sākumā.
Nacionālā virtuve: Katrā reģionā nacionālā virtuve nedaudz atšķiras. Ļoti iecienītas ir zivis un jūras produkti – menca ar ķiploku mērci, moluski, krabji, forele, jūras produktu asorti. Plašā piedāvājumā ir dažādās mērces – saldās, asās. Tāpat iecienīts ir siers, dārzeņi, cūkgaļas desiņas, truša gaļa ar gliemežiem, teļa gaļa. Spānija visā pasaulē ir pazīstama ar saviem lieliskajiem vīniem, kuru izvēle ir milzīga. Katrā rajonā ir arī savas liķiera šķirnes, populārs ir anīsa degvīns.
Maljorka
Platība: 504 782 km2.
Salas platība: 3640 km2
Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Eiropas dienvidrietumos un aizņem 85% no Pireneju pussalas. Ziemeļos robežojas ar Franciju un Andoru, rietumos ar Portugāli, dienvidos ar Gibraltāru. Ziemeļos valsti apskalo Biskajas līcis, austrumos Vidusjūra un rietumos Atlantijas okeāns. Spānijai pieder Baleāru salas Vidusjūrā un Kanāriju salas Atlantijas okeānā. 90% valsts teritorijas aizņem kalni, dienvidaustrumos atrodas Kordiljēru-Betikas kalnu sistēma, par kuru augstāki ir tikai Alpi. Netālu no Granādas atrodas valsts augstākā virsotne Mulasens (3478 m v.j.l.)
Iedzīvotāju skaits: 41 116 800.
Valsts iekārta: Parlamentārā monarhija.
Galvaspilsēta: Madride (4 620 00 iedz.).
Maljorkas salas galvaspilsēta: Palma de Mallorca
Lielākās pilsētas: Barselona (3,75 milj.), Valensija (1,27 milj.), Sevilja, Bilbao, Saragosa, Valjadolida, Ovjedo, Kadisa, Almerija, Mursija, Malaga.
Oficiālā valoda: Oficiālā valoda visā Spānijas teritorijā ir spāņu valoda. Kūrortos populāra ir angļu un vācu valoda.
Reliģiskā piederība: Katoļi (99%).
Klimats: subtropisks Vidusjūras klimats, sauss un pietiekami karsts. Ziemas maigas, janvārī vidējā gaisa temperatūra ir +8-14oC, kalnos dažreiz nolaižas līdz -7oC. Vasaras karstas, jūlijā vidējā gaisa temperatūra ir +23-29oC. Nokrišņu daudzums svārstās no 250 līdz 700 mm gadā, pārsvarā rudenī un ziemā. Kanāriju salās klimats pārsvarā tropisks, ziemā temperatūra +25oC, vasarā +28oC. Baleāru salās ir Vidusjūras klimats, temperatūra ziemā +12oC, vasarā +18- 26oC. Vislabāk valsti apciemot pavasara beigās un rudens sākumā.
Nacionālā virtuve: Katrā reģionā nacionālā virtuve nedaudz atšķiras. Ļoti iecienītas ir zivis un jūras produkti – menca ar ķiploku mērci, moluski, krabji, forele, jūras produktu asorti. Plašā piedāvājumā ir dažādās mērces – saldās, asās. Tāpat iecienīts ir siers, dārzeņi, cūkgaļas desiņas, truša gaļa ar gliemežiem, teļa gaļa. Spānija visā pasaulē ir pazīstama ar saviem lieliskajiem vīniem, kuru izvēle ir milzīga. Katrā rajonā ir arī savas liķiera šķirnes, populārs ir anīsa degvīns.