Klaipēda lolo skaistas jūras tradīcijas: no 1934. g. katrā pēdējā jūlija nedēļas nogalē tiek svinēti Jūras svētki, kuros var redzēt daudzus mākslas kolektīvus, kā arī tajā laikā noris amatnieku tirdziņi.
Aci pret aci apskatīt vienu no Viņas simboliem – Gedemina kalnu ar baznīcu, pili un zvanu torni.
Iespēja, ko nedrīkst laist garām esot Lietuvā ir doties uz Klaipēdas akvāriju un delfināriju, apskatīt pingvīnus, roņus un protams pašus delfīnus.
Vakariņot un tai pat laikā apskatīt visu Viļņu no augšas, izklausās visai neticami, bet tas tiešām ir iespējams Viļņas televīzijas torņa restorānā (165m augstumā).Restorānā ir kustīga grīda, kas griežas uz riņķi un pilnu apgriezienu veic vienas stundas laikā.
Apskatīt kādu no daudzajiem muzejiem – Klaipēdas pulksteņu muzejs, Kalēja muzejs, Dzintara muzejs, Radvilas pils ar mākslas muzeju un daudz citi muzeji, baznīcas, skvēri, laukumi un pieminekļi, ko vērts redzēt.
Doties pastaigā pa Kuršu kāpu vai velo izbraucienā pa kādu no dabas takām.
Nida ir lielisks mazs ciematiņš, ko apmeklēt, ja ir vēlme pēc aktīvām izpriecām kā kaits, burošana, vindsēfings un lidošana ar paraplānu.
TV tornī var ne vien gardi paēst un vērot skaisto skatu caur logu, bet arī izkāpt pa īsāko ceļu – lecot ar gumiju. Tas ir augstākais gumijas lēciens visā Eiropā.
Izgaršot Lietuvas garšu gan burtiski, gan pārnestā nozīmē caur dažādiem festivāliem. Septembrī norisinās Viļņas pilsētas svētki , līdz ar to daudz pasākumi, aktivitātes, koncerti, tirdziņi, smaržas un garšas garantētas.
Apskatīt Viļņas vecpilsētu, nesteidzīgi pastaigājoties tai cauri, vien ir liels piedzīvojums un bauda acīm. Ne velti tā ir iekļauta UNESCO pasaules mantojumā.
Ģimenēm ar bērniem lieliska atpūta ūdens atrakciju parkā Vichy.
Viļņa - eiropeiska pilsēta, kas spēj sevī apvienot visu, kultūru, izklaidi un skaistu, vienkāršu dabu.
Bagātīgi klātus galdus. Lietuva ir kulinārijas valsts. Vairāki kulinārijas festivāli un gardi ēdieni restorānos, vēders nepaliks kurkstot.
Īstas, baltas un tiešām aukstas ziemas, ar no tā visa izrietošo – sportiskām aktivitātēm, pūkainiem cimdiem, šallēm un karstvīnu rokās.
Lietuvā iespējams norēķināties eiro valūtā (EUR);
Pilsētās darbojas interneta kafejnīcas, savukārt visā valstī – pilsētās un lauka ciematos – darbojas aptuveni 500 sabiedriskie interneta pieejas punkti (bibliotēkās, dažās pasta nodaļās, tūrisma informācijas centros un tamlīdzīgu). Interneta pieejas punktu norāde – zīme @
Vispārējās palīdzības telefona numurs – 112.
Pāris noderīgas frāzes no rītiem – labas rytas, pa dienu – laba diena, vakarā – labas vakaras, neformāla sasveicināšanās – sveiki. Atsveicināšanās – viso gero, likite sveiki, iki pasimatymo, sudie. Pateikšanās – ačiū.
Platība. 65 303 km²
Galvaspilsēta. Viļņa
Ģeogrāfija. Lietuva atrodas vistālāk dienvidos no visām trijām Baltijas valstīm (Igaunija, Latvija un Lietuva). Valsts atrodas Eiropas ziemeļu daļā, Baltijas jūras austrumu krastā, un ģeogrāfiski tā atrodas pašā Eiropas centrā. Lietuvai ir robežas ar piecām kaimiņvalstīm. Ziemeļos atrodas 588 km gara robežlīnija ar Latviju, austrumos un dienvidos – 660 km gara robeža ar Baltkrieviju. Dienvidrietumos Lietuva robežojas ar Poliju (robežlīnijas garums – 103 km) un Krievijas Federāciju (273 km).
Klimats. Jūras/kontinentālais. Vidējā jūlija temperatūra: +17°C, janvāra: -4,9°C. Taču vasarā temperatūra var paaugstināties pat līdz +30°C, bet ziemā pazemināties līdz -32°C. Vasaras ir ievērojamas ar svaigu gaisu; taču ne katru ziemu ir daudz sniega.
Iedzīvotāji. 3 369 600 . Aptuveni 84% iedzīvotāju ir lietuvieši. Divas lielākās minoritātes ir poļi, kuru īpatsvars ir 6%, un krievi, kuru skaits ir nedaudz lielāks par 5%. Valoda. Lietuviešu
Reliģija. Dominējošā baznīca Lietuvā ir Romas katoļi, taču samērā izplatīti ir arī pareizticīgie un protestanti.
Nacionālie ēdieni. Lietuviešu nacionālajā virtuvē gatavo kartupeļu ēdienus. Iemīļoti ir ēdieni ar zaļiem rivētiem kartupeļiem – klimpas, pankūkas, cepelīni. Uzturā daudz lieto dažādas biezputras, pienu un piena ēdienus. Delikatese – kūpināts zutis.
