Kipra ir brinišķīga vieta atpūtai ar bērniem – gan ūdens sportu aktivitātēm, gan izklaidei viesnīcās, kas piedāvā dažādus pakalpojumus mazajiem ceļotājiem – mini klubus, baseinus, spēļu laukumus un izklaidējošas programmas.
Aja-Napa kūrortā ir salas lielākais ūdens atrakciju parks.
Issi-Lantā, Makronisosā, Send-Bei un Protarasā ir pasakainas smilšainas pludmales, lieliski piemērotas arī atpūtai ar bērniem.
Zemūdens niršana Kiprā ir pieejama gan iesācējiem, gan profesionāļiem, kam tā pirmām kārtām būs interesanta ar nogrimušajiem kuģiem. Populārākais ir kuģis „Zenobija”, kuru var aspkatīt arī no tūristu zemūdens laivas „Sadko”.
Kikkosa klosterī atrodas viena no trim Svētās Dievmātes Marijas svētbildēm, kas rakstītas ar Svētā Lūkasa roku.
Vietā ar nosaukumu Petra tou Romiou mīlas un skaistuma dieviete Afrodīte esot iznākusi no jūras putām.
Nikosija ir vienīgā galvaspilsēta pasaulē, kas sadalīta divās daļās – viena daļa atrodas Kipras Republikā, otra – Turcijas okupācijas zonā.
Svētā Nikolasa katedrāle Famagustā – gotikas mākslas darbs, kur vairāk nekā divus gadsimtus pēc Jeruzalemes krišanas krustnešu pēcteči tika kronēti par Svētās Zemes valdniekiem.
Netālu no Larnakas pilsētas atrodas Sālsezers, kur var vērot rozā flamingo.
Lielākie tūrisma centri Kiprā ir Limasola, Larnaka, Aja Napa un Protarasa.
Kipra ir trešā lielākā sala Vidusjūrā, atrodas starp trim kontinentiem: Eiropu, Āziju un Āfriku.
Kipra tiek dēvēta par „Afrodītes pērli” – mīlas un skaistuma dievietes dzimteni.
Pirmie iedzīvotāji uz salas nonāca jau 7000. gadā pirms mūsu ēras.
Pafosas pilsēta ir ierakstīta starptautiskās organizācijas UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
Kiprā var atpūsties jebkurā gada laikā – saule spīd 340 dienas gadā.
Kipras pludmales tiek uzskatītas par vienām no tīrākajām pasaulē, katru gadu saņemot „Zilo karogu” par apkārtējās vides tīrību, aprīkojumu un apkalpošanu.
Auto kustība notiek pa kreiso pusi, tāpat kā Anglijā.
Kiprā iespējams apprecēties jau pēc trim dienām kopš ierašanās.
Deviņdesmit procenti kipriešu runā angļu valodā.
2008.gadā Kipras mārciņu nomainīja eiro.
Veikalu darba laiks no maija līdz septembrim 8:00-13:00 un 16:00-19:00, no oktobra līdz aprīlim 8:00-13:00 un 14:30-18”00. Veikali ir slēgti svētdienās, kā arī trešdienās un sestdienās pēc pusdienas laika. Tūrisma zonās gandrīz visi veikali strādā bez pārtraukuma.
Visbiežāk restorānos dzeramnaudu 10% apmērā no rēķina summas jau pieskaita apmaksai.
Kiprieši ir daudzu Vidusjūras reģiona tautu sajaukums, tie ir atvērti un viesmīlīgi ļaudis, kas priecīgi palīdzēt jebkurā problēmā.
Pats lētākais transporta veids ir autobusi. Tie savieno jebkura kūrorta centru ar tūrisma rajoniem, kā arī visas lielākās Kipras pilsētas savā starpā. Bez parastajiem taksometriem starp pilsētām iespējams pārvietoties arī ar „Servis taxi” – taksometru dienesti, kuru taksometru var pasūtīt tieši no viesnīcas.
Stingri aizliegts fotografēt un filmēt militāros un citus valstiski nozīmīgus objektus.
Ir aizliegta arheoloģisko vērtību izcelšana no jūras dibena, kā arī to izvešana no Kipras teritorijas bez īpašo valsts dienestu atļaujām.
Vīza ieceļošanai nav vajadzīga.
Platība. 9250 km2 (no kuriem 3500 km2 atrodas Ziemeļkiprā)
Galvaspilsēta. Nikosija.
Ģeogrāfija. Centrālā daļa ir līdzena, kalni vijas salas ziemeļos un dienvidos. Lielākās kalnu grēdas ir Pentadaktila kalni ziemeļos un Trodosa kalni salas centrālajā un dienvidrietumu daļā, un starp šīm divām grēdām plešas auglīgais Mesaorijas līdzenums.
Klimats. Maigs, tipisks Vidusjūras klimats. Visu gadu ir saulains, bet reizēm ir lietus. Vasaras ir garas, karstas,bet ziemas ir maigas, taču ir iespējams arī sniegs. Vidējā gaisa tempretūra vasarā 29-32 grādi pēc Celsija, ūdens tempretūra 24-28 grādi. Daudzām vietējām pludmalēm ir piešķirts „Zilais karogs” – starptautiskā ekoloģiskās tīrības kvalitātes zīme. Iedzīvotāji. 0,8 miljoni.
Valoda. valsts valoda ir grieķu (Kipras dialekts), no svešvalodām biežāk lietotās ir turku un angļu.
Nacionālie ēdieni. Tradicionālie vietējie ēdieni ir meze — uzkožamo izlase, ko pasniedz kā pamatēdienu, halloumi siers un zivania šnabis. Kipriešu virtuvē daudzas kulinārijas receptes ir aizgūtas no tradicionālās turku, grieķu un libāniešu virtuves. Noteikti jānogaršo choriatiki – salāti lauku gaumē no gurķiem, tomātiem, kāpostiem vai zaļajiem lapu salātiem, sīpoliem, olīvām un aitas siera, aizdarīti ar olīveļļu, hummus – bieza mērce no zirņiem, ķiplokiem, olīveļļas un citrona sulas, taramosalata – mencu ikri ar pienā mērcētas maizes, kartupeļu biezeņa un olīveļļas piedevām; halloumi – aitas siers, kas ir sagatavots uz grila, tiek pasniegts karstā veidā, bieži vien kopā ar šķiņķi, tāpat ceptu uz grila, soupa trahana – vistas buljons ar rupja maluma kviešu putraimiem, rūgušpienu, tomātiem un aitas sieru, barbounia – sarkanā mulete, ļoti garšīga un samērā dārga zivs, afelia – sautēti vai apcepti cūkgaļas gabaliņi, kas iemarinēti sarkanvīnā ar koriandru un kleftiko – gaļa pirātu gaumē (aitas gaļa, bieži vien – jērgaļa no maza jēriņa, sacepta māla kleķa krāsnī). Saldummīļiem patiks baklava – deserts no kārtainās mīklas ar mandeļu un kanēļa pildījumu, pārliets ar cukura sīrupu un soudsouko – uz auklas savērtas mandeles, kurām apvalciņu veido sastinguša vīnogu sīrupa kārtiņa.
Alkoholiskie dzērieni. Ieteicams nogaršot tradicionālo vietējo šnabi zivania.
