Apmeklēt Varnas delfināriju un akvāriju – tas sagādās prieku ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem.
Piedalīties aizraujošās senlaicīgu pirātu kuģu kaujās atklātā jūrā un sajusties kā filmā „Karību jūras pirāti”.
Iepazīties ar senajiem arhitektūras pieminekļiem un baznīcām, kuras saglabājušas unikālu ikonu kolekcijas, ar etnogrāfisko muzeju ekspozīciju un noslēpumainiem klosteriem.
Aktīvas atpūtas mīļotāji var apskatīt “Madaras jātnieka“ alas un apskatīt unikālo bareljefu, kā arī doties izjādē zirgu stallī “Kabļuk”.
Sērfot, braukt ar ūdensslēpēm vai doties izbraucienā ar jahtu.
Izstaigāt krāšņās un romantiskās pilsētas Sozopolas šaurās ieliņas ar senatnīgajām celtnēm.
Vērot horizontu, pusdienojot restorānā, kas izvietots uz stāvās baltā kaļķakmens klints pilsētā Balcik-Kaliakra.
Elpu aizraujoši dabas skati, smilšainas pludmales un silta jūra.
Daudzveidība bulgāriešu nacionālajā virtuvē.
Rožu plantācijas un vīna dārzi.
Unikālas vēsturiskās celtnes.
Bulgāru viesmīlība un draudzīgas cenas.
Piekrišanas vai noliegšanas izteikšana Bulgārijā atšķiras no pārējās pasaules: piekrītot, bulgāri krata galvu, it kā sakot „ nē”, bet noliedzot – māj, it kā teiktu „jā”. Turklāt kūrorta zonās vietējie izmanto „parasto” sistēmu, līdz ar to var rasties neskaidrības. Tādēļ labāk lieku reizi pārjautāt, ko vietējais īsti bija domājis ar teikto.
Nav ieteicams dzert krāna ūdeni. Veikalos lēti var nopirkt pudelēs pildītu dzeramo ūdeni ar lielisku garšu.
Elektrības spriegums ir 220V.
Naudas vienība ir leva. Naudu ieteicams mainīt tikai bankās. Norēķini ar elektronisko maksājumu kartēm Bulgārijā nav plaši izplatīti.
Veikalu darba laiks ir no 09.00 līdz 19.00/21.00. Kā suvenīrus vari iegādāties darinājumus no keramikas, ādas, koka, stikla, dažādus izšuvumus un vīnu.
Tradicionāli viesmīļiem un viesnīcu darbiniekiem atstāj dzeramnaudu 5-10% apmērā no rēķina summas, bet tas nav obligāti.
Dodoties ekskursijā, velc ērtus apavus un neaizmirsti galvas segu un saulesbrilles. Viesnīcās uz vakariņām vēlams neierasties pludmales apģērbā.
Stingri aizliegts fotografēt un filmēt militāros un citus valsts nozīmes objektus, kā arī atsevišķos muzejos.
Bulgārijā var ievest 800 cigaretes, 400 cigarellas, 200 cigārus, 1kg tabakas, 10l alkoholisko dzērienu, 20l stiprināta vīna, 90l vīna, no kuriem līdz 60l var būt dzirkstošais vīns, un 110l alu. Vīza ieceļošanai Bulgārijā nav vajadzīga.
Platība: 110 910 km²
Galvaspilsēta: Sofija
Ģeogrāfija: Bulgārija atrodas Eiropas dienvidaustrumu daļā, Balkānu pussalā. Ziemeļos tā robežojas ar Rumāniju, dienvidos – ar Turciju un Grieķiju, rietumos – ar Serbiju un Maķedoniju, austrumos tās krastus apskalo Melnā jūra. Saulainās piekrastes garums sastāda 378km. Melnā jūra ir tīra, mierīga un nav dziļa, sāls saturs tajā ir divas reizes mazāks nekā Vidusjūrā, nav arī plēsīgu zivju. Lielāko teritorijas daļu aizņem kalni un pakalni. Augstākā Balkānos ir Musalas virsotne (2924m). Galvenā Bulgārijas upe ir Donava, kas ir dabas veidota robeža ar Rumāniju.
Klimats: Bulgārijas klimats ir maigs, mēreni kontinentālais, uz dienvidiem pāriet Vidusjūras klimata ietekmē. Bulgārijas kūrortiem raksturīga patīkami silti laika apstākļi no pavasara līdz rudenim. Peldēšanās sezona ilgst no maija līdz oktobrim. Ūdens temperatūra Melnajā jūrā vasarā sasniedz 25°С. Vidējā gaisa temperatūra maijā ir 20°С, jūnijā un septembrī 25°С, jūlijā un augustā 26-28°С. Iedzīvotāji. Bulgārijā ir apmēram 9 miljoni iedzīvotāju. Galveno daļu sastāda bulgāri, valstī dzīvo etniskie turki (10%), kā arī armēņi, grieķi un citu tautību pārstāvji.
Valoda: Bulgāru valoda ir valsts valoda, Bulgārijā lieto kirilisko alfabētu. Valstī var sarunāties krievu, vācu, angļu un franču valodā. Latīņu burtiem ir uzrakstīti galvenie nosaukumi tūristu vajadzībām.
Reliģija: 82,6% Bulgārijas iedzīvotāju ir pareizticīgie, 12,2% – musulmaņi, 0,6% – katoļi, 0,5% -protestanti un 4,1% – citu reliģiju pārstāvji. Bulgārijas baznīcas galva ir patriarhs. Nacionālie ēdieni. Uz bulgāru virtuvi lielu iespaidu atstājis Centrālāzijas un Vidusjūras kulināro tradīciju maisījums. Ēdienos ir daudz asu piedevu un dārzeņu. Lielākai daļai ēdienu pamatā ir gaļa. Ieteicams nogaršot gjuveču (gaļas ēdiens, gatavots ar dārzeņiem, kartupeļiem un rūgušpienu), kebabu (gaļa ar dārzeņiem), kuftetu (ceptas gaļas kotletes), miš maš (olas ar tomātiem, pipariem un brinzu), musaku (maltā gaļa ar kartupeļiem, olām un baklažāniem), sarmi (tīteņi no vīnogu vai kāpostu lapām), taratoru (rūgušpiena aukstā zupa ar gurķiem, eļļu un garšvielām) un garašu (šokolādes torte). Populāra ēdienu piedeva ir brinzas siers, pagatavots no kazas piena: kaškaval (dzeltenā brinza), banica (ar brinzu un gaļu pildīta mīkla), imambaldi (ar brinzu, gaļu un dārzeņiem pildīti baklažāni).
Alkoholiskie dzērieni: Bulgārijas vīnu ražošanai ir bagātas tradīcijas, tā ir viena no vecākajām nozarēm valstī. Vīni dalās marķētajos un kupažās, kuri tiek gatavoti, samaisot vairāku šķirņu vīnus. Suhindol apkaimē ražo arī anīsa degvīnu, kas tiek gatavots no kviešiem un anīsa eļļas.
