Platība: 1 001 450 km2
Galvaspilsēta: Kaira.
Ģeogrāfija: Ēģipte – krustceles starp trijiem kontinentiem: Āfriku, Āziju, Eiropu. Uz ziemeļiem Ēģipte robežojas ar Vidusjūru, dienvidos – ar Sudānu, rietumos – Lībiju, austrumos – Sarkano jūru un Izraēlu. Austrumos no Nīlas upes ir Austrumu (Aravijas) tuksnesis, no rietumiem Ēģipti skauj Rietumu (Lībijas) tuksnesis. Tuksneši aizņem gandrīz trešo daļu Ēģiptes teritorijas.
Klimats: Ēģiptē ir sauss klimats. Vairāk mitruma ir tikai Vidusjūras piekrastē, bet arī tur nokrišņu ir maz – līdz 200 mm gadā. Lielākā valsts teritorija saņem vairāk nekā 100 m nokrišņu gadā, bet dažviet tuksnesī lietus nelīst gadiem. Sarkanās jūras piekrastē vidējā temperatūra jūlijā un augustā ir no +35oC līdz +38oC, bet sākot ar novembri līdz pat martam tā ir no +23oC līdz +27oC.
Iedzīvotāji: Ap 98% ēģiptiešu ir vai nu seno ēģiptiešu pēcteči, vai to arābu pēcnācēji, kuri iekaroja Ēģipti un apmetās tajā uz dzīvi 642.gadā.
Valoda: Oficiālā valoda ir arābu valoda.
Reliģija: Pirms arābu iebrukuma vairums ēģiptiešu bija kristieši. Arābi ieviesa islāmu, un tagad vairāk nekā 90% valsts iedzīvotāju ir musulmaņi.
Nacionālie ēdieni: Ēģiptes virtuve izceļas ar daudzveidību. Tā ietekmējusies no Tuvo Austrumu labākajām kulinārijas tradīcijām. Tradicionālie ēdieni: foul (ēdiens no pupiņām), humus (cālis), hamam mahshi (pildīts balodis), koshari (šo ēdienu veido ar sīpolu un tomātu mērci pasniegti dažādu veidu makaroni, rīsi, lēcas), tahina (no sezama sēkliņām gatavota biezeņveida mērce ar citronu), babaganoush (ceptu baklažānu biezenis ar sezama mērci), kofta (jēra vai liellopa gaļas kotletes), kebabi (no jēra, liellopa, vistas gaļas), lielā cieņā ir zivju un jūras produktu ēdieni. Deserti: baklava (kārtainās mīklas cepums ar pildījumu, kas gatavots no pistācijām, sīki kapātiem riekstiem piena un medus sīrupā), ommu ali (cepums no rīsiem, rozīnēm, kokosriekstiem un piena), mahallabiyah (ar kukurūzu vai rīsiem saputots piena krēms, pārkaisīts ar sīki sakapātiem riekstiem), īpaši iecienītas ir svaigi spiestas augļu sulas (mango, guavas, citronu, apelsīnu, granātu), karkade (dzēriens no hibiska vai Sudānas rozes lapiņām, pasniedz kā tēju gan karstu, gan aukstu).
Alkoholiskie dzērieni: Alkohola lietošana musulmaņiem ir aizliegta, tomēr lielākajā valsts daļā dažu mēriņu nobaudīšana ir atļauta. Alkoholisko dzērienu, tajā skaitā arī alus, lietošana tiek noteikta. Lidostās un lielajās pilsētās ir daži alkoholisko dzērienu beznodokļu veikali. Kūrortos alkoholu specializētos veikalos var iegādāties tikai uzreiz pēc ierašanās valstī (noteiktā laika posmā – visbiežāk 24 stundu laikā kopš ierašanās dienas). Vietējā ražojuma alkoholiskie dzērieni: stella un sakkara (alus); populārākie vīni: Omar Khayyam, Obelisk, Grand Marquis (sarkanvīns un baltvīns) un Cru de Ptolemees (baltvīns).