Platība: 56 542 km²
Galvaspilsēta: Zagreba. Valsts iekārta ir parlamentāra republika.
Ģeogrāfija: Horvātija sastāv no divām daļām – kontinentālās daļas, kura izvietota valsts iekšienē un Adrijas jūras piekrastes, kura izstiepusies lielā attālumā.Valsts atrodas Eiropas dienvidaustrumos. Valsts robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Bosniju un Hecogovinu, Serbiju un Melnkalni. Valsti apskalo Adrijas jūra. Horvātijas platība ir gandrīz 57 000 km2.
Klimats: Piekrastē ir sausas un karstas vasaras un mērenas ziemas, iekšzemē ir karstas vasaras un aukstas ziemas. Vidējā gaisa temperatūra jūras piekrastē janvārī ir 5-10oC, bet augustā 26-30oC. Ūdens temperatūra jūrā svārstās no 12oC ziemā līdz 25oC vasarā.
Iedzīvotāji: Valstī dzīvo aptuveni 4.5 miljoni iedzīvotāju. 89.6% ir horvāti, 4.5% ir serbi, 5.9 % citi.
Valoda: 96.1% runā horvātu valodā, 1% serbu, 2.9% citās valodās.
Reliģija: 87.8 % Romas katoļi, 4.4% pareizticīgie, 0.4 % citi kristieši, 1.3 % musulmaņi, 0.9% citas ticības, 5.2% nepieder nevienai ticībai.
Nacionālie ēdieni: Horvātu virtuvei raksturīgi ēdieni ir uz restēm cepta gaļa, dalmāciešu kūpinātais šķiņķis, sālītas sardīnes, aitas siers un salami desa ar papriku. Kulen vai kulenova seka ir pikantās desas. Pikantumu šai desai dod tikai sarkanā paprika, jo pipari netiek izmantoti. Lai iegūtu savu īpašo garšu un smaržu desa tiek kūpināta vairākus mēnešus. Pēc tam tā tiek žāvēta svaigā gaisā vairākus mēnešus. Gatavošanas process var ilgt pat gadu. Čobanac jeb ganu sautējumā ir daudz dažādas gaļas šķirnes un sarkanā paprika. Police ir krāsnī cepti kartupeļi, nosegti ar šķiņķi. Paški sir ir aitas piena siers, kas gatavošanas procesā ierīvēts ar olīveļļu. Aitas tiek barotas ar īpašiem augiem, kas piedod sieram garšu. Horvātijā tradicionālā zupa ir sēņu zupa ar griķiem un vīna zupa, kas taisīta no tradicionālā horvātu vīna. Kremšnite ir krēma kūka. Ir arī citas kūkas, piemēram, gibanica, štrudla un pita. Pita var būt ar riekstiem (rehnjača), magoņu sēklām (makovnjača) vai ar ķirbi un sieru (bučnica). Deviņukārtu pīrāgs sastāv no āboliem, rozīnēm, medus, riekstiem, magoņu sēklām. Paprenjaci jeb piparu cepumi simbolizē Horvātiju un tās vēsturi. Pipari simbolizē kara grūtības, bet medus simbolizē dabas skaistumu.
Alkoholiskie dzērieni: Horvātijā ražo daudzas izsmalcinātas vīna šķirnes. Horvātijā gan kalnos, gan uz sauszemes audzē vīnogulājus, ražo dažādu vīnu šķirnes.