Platība. Valsts kopējā platība 446 550 km2
Galvaspilsēta. Rabata.
Ģeogrāfija. Sauszemes robežas ar Alžīriju, Rietumsahāru un Spāniju (Seūta, Melilja). Lielākās pilsētas: Kasablanka, Rabāta, Marrākeša, Fēsa, Meknēsa, Tanžēra.
Klimats. Vasara visā valstī pārsvarā ir sausa un karsta, ziemā vējš no Atlantiskā okeāna atnest aukstu, mitru gaisu. Gaisa temperatūras starpība dienā un naktī krasi atšķiras. Jūlija vidējā dienas temperatūra ir +26oC, bet naktī tas var būt tikai +10oC. Lietainākie mēneši ir aprīlis un oktobris līdz decembris.
Iedzīvotāji. Valstī dzīvo aptuveni 33 miljoni iedzīvotāju. Lielākā daļa iedzīvotāju ir berberu un arābu pēcteči.
Valoda. Arābu, berberu, franču, spāņu.
Reliģija. Musulmaņi 89%, kristieši.
Nacionālie ēdieni. Ja gribi baudīt vēderpriekus, nav ieteicams uz Maroku doties ramadāna laikā, jo tad ēdienu varēsi dabūt tikai viesnīcās, kas ne tuvu nav tik garšīgs, kā tirgus laukumos vai mazajos krodziņos. Marokas virtuvi ietekmē valdošā reliģija – islāms. Līdz ar to ēdienkartē neietilpst cūkgaļa un alkohols – tie ir pilnīgi aizliegti. Gaļu var ēst, ja tā iegūta no lopa, ko nokāvis musulmanis. Atļauts ēst putnus, zivi, kazas, aitas, kamieļa, bifeļa gaļu. No nacionālajiem ēdieniem jāmin Kebab Koutbane, kas tiek gatavots no liellopu gaļas, olīvām, sīpoliem, koriandra un citām garšvielām. Marakešas couscous – no mannas, lēcām, putna gaļas. Harira ir marokāņu nacionālā zupa. Batinjān Zalūd ir salāti, kas gatavoti no baklažāniem. Saldajā ēdienā var baudīt kokosriekstu kūku marokāņu gaumē un citus saldumus – dažādus medus gardumus. Uzdzertas tiek augļu sulas, piparmētru tēja.
Alkoholiskie dzērieni. Kā jau islāma ticīgā valstī, ēdienkartē nav iekļauta cūkgaļa un alkohols, ko vietējie veiksmīgi aizstāj ar mūsu platuma grādiem eksotisko kamieļa gaļu.
Marrākeša
Visnotaļ kolorītākā valsts pilsēta, kas atrodas virzienā uz Sahāru Atlasu kalnu piekājē. Pilsētā ir ļoti daudz kultūrvēsturisku pieminekļu no dažādiem laikiem, taču tā nebūt neatgādina muzeju. Pilsēta ir ļoti dzīva, iestājoties naktij, atdzimst Austrumu burvestības un maģija. Galvenais pasākumu centrs ir pilsētas laukums, kas atrodas viduslaiku vecās pilsētas centrā. Šeit arī pa dienu ir dzīvība, taču īstais piedzīvojums sākas līdz ar tumsas iestāšanos.
Kasablanka
Lielākā pilsēta Marokā un otra Āfrikā. Tā iedzīvotāju skaits ir virs 3,5 miljoniem cilvēku. Šis ir valsts darījumu centrs, pretstatā valsts oficiālajai galvaspilsētai Rabātai. Tulkojumā no spāņu valodas “Casa Blanca” nozīmē “Baltā māja”, jo tieši tādā krāsā portugāļi blakus pilsētai uzcēla fortu. Pilsēta ir mūsdienīga, lai gan it visur ir redzama tradicionālās arābu celtniecības ietekme. Atrodoties pilsētā, noteikti apmeklē Ksabus rajonu, kur iespējams lieliski pavadīt laiku vienā no neskaitāmajiem specializētajiem tirdziņiem, kur iespējams iegādāties olīvas, ādas izstrādājumus un daudz ko citu.
Fēsa
Atrodas valsts ziemeļu centrālajā daļā un tiek uzskatīta par valsts reliģijas un kultūras centru. Fēsa ir arī viena no četrām pilsētām, kas bijusi impērijas galvaspilsēta. Pilsēta ir interesanta ar to, ka Fēsas upes abos krastos tika dibināta divas reizes. Ilgu laiku abas pilsētas daļas attīstījās patstāvīgi, karojot viena ar otru, lai gan galvenās mošejas abās pusēs ir ļoti līdzīgas. Blakus galvenajai mošejai atrodas arābiešu universitāte. Kopā Fēsā ir 800 mošejas, no kurām daudzas ir kultūrvēsturiski pieminekļi.
Esuveira
Neliela pilsētiņa Atlantijas okeāna piekrastē. Dibināta 18.gadsmitā. To ieskauj robotas cietokšņu sienas, pa kurām var arī doties pastaigā. Jūras vārtus, kas ved iekšā pilsētā, apsargā vēsturiski lielgabali. Pilsētā plaukst juvelierizstrādājumi un kokapstrāde. Vietējie meistari gatavo lieliskas sudraba rotaslietas un koka grebumus. Vecā osta ir zaudējusi komerciālo nozīmi, tāpēc jūrā var redzēt tikai atpūtnieku vai zvejas kuģus. Pēc nozvejas apjoma Esuveira ir trešā osta Marokā, svaigi jūras produkti no šejienes katru dienu tiek eksportēti uz Eiropu. Tos var nogaršot arī turpat pagatavotus uz grila. Kādreiz uz Eiropu veda ne tikai zivis. Šeit darbojās vergu tirgus, no kurienes afrikāņus veda pāri Gibraltāram. Mūsdienās tas ir saglabājies kā vēstures liecinieks.
Rabāta
Valsts galvaspilsēta. Šeit atrodas arī patstāvīgā valsts karaļa rezidence. Nosaukums ir cēlies no arābu vārda ribat – nocietināts klosteris. Tas tika uzcelts 12.gadsimtā kā cietoksnis Atlantijas okeāna krastā. Rabātā atrodas arī starptautiskā lidosta. Rabātā ir daudz ievērojamu un interesantu vēstures pieminekļu – no tradicionālās Medīnas līdz pat lieliskiem antīkās un marokāniešu mākslas muzejiem. Saglabājies arī galvenais pilsētas nocietinājums. Iespējams iegādāties dažādus roku darinātus suvenīrus neskaitāmos veikaliņos.