Platība. 9250 km2 (no kuriem 3500 km2 atrodas Ziemeļkiprā)
Galvaspilsēta. Nikosija.
Ģeogrāfija. Centrālā daļa ir līdzena, kalni vijas salas ziemeļos un dienvidos. Lielākās kalnu grēdas ir Pentadaktila kalni ziemeļos un Trodosa kalni salas centrālajā un dienvidrietumu daļā, un starp šīm divām grēdām plešas auglīgais Mesaorijas līdzenums.
Klimats. Maigs, tipisks Vidusjūras klimats. Visu gadu ir saulains, bet reizēm ir lietus. Vasaras ir garas, karstas,bet ziemas ir maigas, taču ir iespējams arī sniegs. Vidējā gaisa tempretūra vasarā 29-32 grādi pēc Celsija, ūdens tempretūra 24-28 grādi. Daudzām vietējām pludmalēm ir piešķirts „Zilais karogs” – starptautiskā ekoloģiskās tīrības kvalitātes zīme.
Iedzīvotāji. 0,8 miljoni.
Valoda. valsts valoda ir grieķu (Kipras dialekts), no svešvalodām biežāk lietotās ir turku un angļu.
Reliģija. pareizticīgie (Grieķu pareizticīgā baznīca) – 78%, musulmaņi – 18% , maroniti u.c.
Nacionālie ēdieni. Tradicionālie vietējie ēdieni ir meze — uzkožamo izlase, ko pasniedz kā pamatēdienu, halloumi siers un zivania šnabis. Kipriešu virtuvē daudzas kulinārijas receptes ir aizgūtas no tradicionālās turku, grieķu un libāniešu virtuves. Noteikti jānogaršo choriatiki – salāti lauku gaumē no gurķiem, tomātiem, kāpostiem vai zaļajiem lapu salātiem, sīpoliem, olīvām un aitas siera, aizdarīti ar olīveļļu, hummus – bieza mērce no zirņiem, ķiplokiem, olīveļļas un citrona sulas, taramosalata – mencu ikri ar pienā mērcētas maizes, kartupeļu biezeņa un olīveļļas piedevām; halloumi – aitas siers, kas ir sagatavots uz grila, tiek pasniegts karstā veidā, bieži vien kopā ar šķiņķi, tāpat ceptu uz grila, soupa trahana – vistas buljons ar rupja maluma kviešu putraimiem, rūgušpienu, tomātiem un aitas sieru, barbounia – sarkanā mulete, ļoti garšīga un samērā dārga zivs, afelia – sautēti vai apcepti cūkgaļas gabaliņi, kas iemarinēti sarkanvīnā ar koriandru un kleftiko – gaļa pirātu gaumē (aitas gaļa, bieži vien – jērgaļa no maza jēriņa, sacepta māla kleķa krāsnī). Saldummīļiem patiks baklava – deserts no kārtainās mīklas ar mandeļu un kanēļa pildījumu, pārliets ar cukura sīrupu un soudsouko – uz auklas savērtas mandeles, kurām apvalciņu veido sastinguša vīnogu sīrupa kārtiņa.
Alkoholiskie dzērieni. Ieteicams nogaršot tradicionālo vietējo šnabi zivania.
Aja-Napa
Aja-Napā atrodas salas lielākais ūdens atrakciju parks. Šo kūrortu raksturo vētraina nakts dzīve, bāri un diskotēkas. Te ir ideāla vieta, lai nodarbotos ar visiem ūdens sporta veidiem: burāšanu ar jahtu, braukšanu ar ūdens slēpēm un kuteri, ūdens izpletņiem, deltaplāniem u.c.
Larnakā
Larnaka ir ostas pilsēta. Tur atrodas forts – interesants pilsētu arhitektūras piemineklis, celts 1625. gada pēc angļu iekarotāju pavēles un izmantots kā cietums. Visievērojamākā vieta ir Palmu aleja krastmalā, kur notiek pilsētas nakts dzīve. Viesnīcas un kūrorta zonas ir izvietotas uz smilšu strēles. Netālu no pilsētas atrodas Sālsezers, kur bieži pulcējas rozā flamingo.
Limasola
Bijusī Kipras galvaspilsēta, liels rūpniecības un tūrisma centrs ar milzīgu ostu. Pludmalēs smiltis ir klātas ar tumšiem oļiem. No Limasolas uz ziemeļiem paceļas varenā Trodosa kalnu grēda, kuras biezajos mežos un ielejās slēpjas klosteri, kas ir slaveni ar savu arhitektūru, kā arī brīnišķīgajām ikonām, freskām, zīmējumiem. Pilsētā ir saglabājusies pils, kurā savas kāzas svinēja Anglijas karalis Ričards Lauvassirds. Pilsētā ir senas izkoptas vīna darīšanas tradīcijas, tāpēc ieteikums nobaudīt Kipras slavenos vīnus. Tieši šeit Ričards Lauvassirds, pirmo reizi pagaršojot vīnu “Kommandarija”, sāka to eksportēt uz citām Eiropas valstīm. Rezultātā tas veicināja vīnkopības uzplaukumu visā Kiprā, un spēcīgi ietekmēja salas ekonomiku.
Pafosā
Pafosas osta ar seno fortu vilina ar savu gleznainumu. Apustuļa Pāvela kolona, Dionīsa un Teseja villas ar mozaīku grīdu un Herākla māja ir šīs vietas vēstures liecinieki. No Afrodītes tempļa ir redzams līcis ar klinti pie kuras no jūras putām iznāca Afrodite. Ieteicams apskatīt vecpilsētu Kuriumu, kurā atrodas romiešu teātris, un izstaigāt Ciedru ieleju.