Platība: 56 542 km²
Galvaspilsēta: Zagreba. Valsts iekārta ir parlamentāra republika.
Ģeogrāfija: Horvātija sastāv no divām daļām – kontinentālās daļas, kura izvietota valsts iekšienē un Adrijas jūras piekrastes, kura izstiepusies lielā attālumā.Valsts atrodas Eiropas dienvidaustrumos. Valsts robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Bosniju un Hecogovinu, Serbiju un Melnkalni. Valsti apskalo Adrijas jūra. Horvātijas platība ir gandrīz 57 000 km2.
Klimats: Piekrastē ir sausas un karstas vasaras un mērenas ziemas, iekšzemē ir karstas vasaras un aukstas ziemas. Vidējā gaisa temperatūra jūras piekrastē janvārī ir 5-10oC, bet augustā 26-30oC. Ūdens temperatūra jūrā svārstās no 12oC ziemā līdz 25oC vasarā.
Iedzīvotāji: Valstī dzīvo aptuveni 4.5 miljoni iedzīvotāju. 89.6% ir horvāti, 4.5% ir serbi, 5.9 % citi.
Valoda: 96.1% runā horvātu valodā, 1% serbu, 2.9% citās valodās.
Reliģija: 87.8 % Romas katoļi, 4.4% pareizticīgie, 0.4 % citi kristieši, 1.3 % musulmaņi, 0.9% citas ticības, 5.2% nepieder nevienai ticībai.
Nacionālie ēdieni: Horvātu virtuvei raksturīgi ēdieni ir uz restēm cepta gaļa, dalmāciešu kūpinātais šķiņķis, sālītas sardīnes, aitas siers un salami desa ar papriku. Kulen vai kulenova seka ir pikantās desas. Pikantumu šai desai dod tikai sarkanā paprika, jo pipari netiek izmantoti. Lai iegūtu savu īpašo garšu un smaržu desa tiek kūpināta vairākus mēnešus. Pēc tam tā tiek žāvēta svaigā gaisā vairākus mēnešus. Gatavošanas process var ilgt pat gadu. Čobanac jeb ganu sautējumā ir daudz dažādas gaļas šķirnes un sarkanā paprika. Police ir krāsnī cepti kartupeļi, nosegti ar šķiņķi. Paški sir ir aitas piena siers, kas gatavošanas procesā ierīvēts ar olīveļļu. Aitas tiek barotas ar īpašiem augiem, kas piedod sieram garšu. Horvātijā tradicionālā zupa ir sēņu zupa ar griķiem un vīna zupa, kas taisīta no tradicionālā horvātu vīna. Kremšnite ir krēma kūka. Ir arī citas kūkas, piemēram, gibanica, štrudla un pita. Pita var būt ar riekstiem (rehnjača), magoņu sēklām (makovnjača) vai ar ķirbi un sieru (bučnica). Deviņukārtu pīrāgs sastāv no āboliem, rozīnēm, medus, riekstiem, magoņu sēklām. Paprenjaci jeb piparu cepumi simbolizē Horvātiju un tās vēsturi. Pipari simbolizē kara grūtības, bet medus simbolizē dabas skaistumu.
Alkoholiskie dzērieni: Horvātijā ražo daudzas izsmalcinātas vīna šķirnes. Horvātijā gan kalnos, gan uz sauszemes audzē vīnogulājus, ražo dažādu vīnu šķirnes.
Opatija
Viens no greznākajiem kūrortiem valstī ar 12 kilometru garu promenādi. Jau 19.gadsmitā tur atpūsties devās Austroungārijas augstdzimušie un bagātie iedzīvotāji. Gleznainie dabasskati un pasakainā pludmale tā vien aicina iepazīt tos tuvāk, savukārt ērtības un lieliski pagatavotu ēdienu nodrošina daudzās modernās viesnīcas un atpūtas nami, restorāni, kafejnīciņas un krodziņi. Adrijas jūras veltes te prot pagatavot tik debešķīgi, ka gardēži nevarēs vien beigt baudīt. Arī naktsklubu un jautras dzīves baudītājiem Opatijā patiks. Sportiski noskaņotajiem tikai jāizvēlas, ar ko nodarboties, jo kūrortā pieejami visi populārākie sporta veidi.
Roviņa
Roviņa ir pati skaistākā piekrastes pilsētiņa. Tā ir kā miniatūra dārgumu lādīte, kurā gadsimtu gaitā sakrāti interesantākie kultūras un vēstures priekšmeti, celtnes, leģendas un nostāsti. No visām pusēm pilsētiņu ieskauj jūra, radot iespaidu, ka apkārtējā pasaule ir kaut kur tālu, tālu – un beidzot ir pienācis laiks izbaudīt atpūtu. Šejienes viesnīcas ir ērtas un modernas, pilsētā pieejams daudzveidīgs restorānu, bāru un kafejnīcu piedāvājums, un tūristi te sabrauc no visām pasaules malām.
Rabaca
Pilsēta atrodas Istras pussalas dienvidaustrumu daļā, blakus viduslaiku pilsētai Labinai. Septiņdesmitajos gados šeit sākās pirmais tūrisma bums. Lai gan Rabacas viesnīcas ik dienu izmitina ap 10 000 cilvēku, tomēr pilsētiņai ir izdevies saglabāt zvejnieku ciematiņa neatkārtojamo auru. Pludmales, klintis, mazi līcīši, Vidusjūras piekrastei raksturīgais košais zaļums un augu pārbagātība, priežu meži, mājīgas kafejnīcas ar lielisku virtuvi un viesmīlīgi vietējie iedzīvotāji – tas viss valdzina eiropiešu tūristus, kuri šeit gūst sirdsmieru, sauli, siltu jūru un izklaides iespējas visām gaumēm.
Moščenička draga
Mazs, kluss ciematiņš priežu ielokā, kurš atrodas Horvātijas augstākā kalna Učkas pakājē. Sirmā senatnē, kā liecina nosaukums, šeit saimniekoja pirāti un blēži, bet mūsdienās tas kļuvis par labiekārtotu kūrortu. Tūristus šurp vilina brīnišķīgā, sīkiem jūras olīšiem klātā pludmale, kafejnīcas un restorāni, kuros piedāvā bagātīgu un vienmēr gardu jūras produktu klāstu, mazas kafejnīciņas, kurās baudīt stipru kafiju un nepārspējamo itāļu saldējumu. Sporta un aktivitāšu cienītāji te atradīs tenisa kortus un futbola laukumus, kā arī iespējas nodarboties ar visu veidu ūdenssportu. Un, kad viss nogurdinājis, var taču brītiņu pagulēt pludmalē un pasauļoties.
Malinska
Sena zvejnieku pilsētiņa 13 kilometru attālumā no Krkas salas galvaspilsētas. Kūrorts atrodas pašā skaistākajā salas vietā, netālu no gleznaina Adrijas jūras līcīša. Krastmalā izvietojušās daudzas mazas, omulīgas kafejnīciņas, krodziņi un suvenīru veikaliņi. Vakaros visi dodas pastaigā pa promenādi – sevi parādīt un citus apskatīt, palepoties ar savām grieķu tradīciju zināšanām un paklausīties dzīvo mūziku. Arī sporta cienītājiem šeit ir ideāla atpūta: var doties izjādē ar zirgiem, medībās vai zvejā, ir arī daivinga centrs un lieliski tenisa korti.
Crikvenica
Šis kūrorts atrodas kontinentālajā daļā un, pateicoties maigajam klimatam, ir iemīļots atpūtnieku vidū. Sevišķu valdzinājumu pilsētiņai piešķir viesnīcu arhitektūra un skaistās villas. Adrijas jūras piekrastē 8 kilometru garumā atrodamas daudzas kafejnīcas, bāri, restorāni, veikali un naktsklubi. Šeit paveras lieliskas iespējas sporta draugiem: jahtas, laivas, kuteri, ūdens velosipēdi, tenisa korti, jāšanas sports. Garlaicībai šeit nav vietas, jo tiek rīkoti nebeidzami svētki, koncerti un sporta pasākumi.