Grankanārijas salas (Spānija)

Vērts redzēt
Ko sagaidīt
Liec aiz auss
Fakti
Galerija
Karte

• Grankanārija ir vindsērfinga paradīze, dažās pludmalēs viļņu augstums sasniedz par 5 metrus, tādēļ šeit iespējams sastapt pat pasaules līmeņa sērferus. Sevišķi iecienīta ir Feliz pilsētiņa salas dienvidu piekrastē, īpaši ziemas sezonā, kad vējš pārsvarā pūš gar krastmalu.
• Ja esat golfa cienītājs, tad noteikti jāizmēģina Grankānārijas piedāvātie golfa laukumi. Tie skaitās vieni no vislabāk sagatavotajiem laukumiem, un atbildīs pat augstākajām golfa spēlētāja prasībām.
• Ievērības cienīgs ir Palmitosas parks, kur iespējams apskatīt ne tikai ap 150 putnu sugu un 15 000 dažādu augu, bet arī daudz un dažādas citas dzīvas radības, kā arī noskatīties izrādi ar plēsīgo putnu piedalīšanos.
• Ja aizrauj amerikāņu vesterni, to cienītājiem ir iespējams apmeklēt Siu – mežonīgo rietumu laikmeta pilsētiņu. Bankas aplaupīšana, kovboju un indiāņu apšaude, kankāns, vakariņas, kas gatavotas uz oglēm ir tikai daļa no visa, ko piedāvā šis tematiskais parks gleznainajā Agvilas kanjonā.
• Savdabīgu izklaidi salas apmeklētājiem ir noorganizējuši Puerto de Moganas pilsētiņas iedzīvotāji – interesentiem tik piedāvāta ieniršana ar zemūdeni. Vismaz uz 45 minūtēm ir iespēja iztēloties sevi pildam slepenu misiju! Vai nav aizraujoši?
• Vēstures cienītājiem ir iespēja apmeklēt Grankanārijas salas aborigēnu ciematu – muzeju Mundo Aborigen, kā arī nelielu arheoloģijas muzeju ar eksponātiem, kas atrodas ciemata teritorijā. Guanču, Kanāriju salu pirmiedzīvotāju, izcelsme vēljoprojām ir miglā tīta.

• Grankanārija ir tik bagāta savā daudzveidībā, ka vienas dienas laikā ir iespēja šķērsot silto, tuksnešaino piekrasti, ielejas ar mērenu temperarūru salas centrā, kā arī izstaigāt subtropiskos mežus un iekarot virsotnes, kurās reizēm uzkrīt sniegs.
• Februārī Grankanārijā notiekošais karnevāls ir Ginesa rekordu grāmatas cienīgs, jo atzīts par visilgāk notiekošo karnevālu pasaulē. Greznos tērpos tiek ietērpti ap 20 000 dejotāju, starp kuriem tiek izvēlēta karnevāla karaliene.
• Laspalmasa, Kanāriju salu neoficiālā galvaspilsēta, ir arhipelāga lielākā pilsēta, rūpniecības centrs un vienlaikus Spānijas lielākā osta, kurā ik mēnesi piestāj aptuveni 1000 kuģu, tādēļ Laspalmasā kultūras pasākumiem piesātināta dzīve valda visa gada garumā.

• Elektrības spriegums tīklā ir 125V un 220V. Lūdzu, pievērs uzmanību vannas istabās izvietotajām pamācībām.
• Valsts tālruņa kods ir 34. Sarunas no tālruņa automāta izmaksā lētāk nekā sarunas no viesnīcas tālruņa.
• Naudas vienība Spānijā ir eiro. Valūtas maiņu veic lielākajā daļā viesnīcu vai tūrisma aģentūru. Tomēr bankās valūtas maiņas kurss ir labvēlīgāks. Banku darba laiks: no pulksten 9 līdz pulksten 14 darba dienās; no pulksten 9 līdz pulksten 13 sestdienās; svētdienās bankas nestrādā. Lielās viesnīcās, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos vai tirdzniecības vietās var norēķināties ar kredītkartēm, turklāt skaidru naudu var saņemt arī bankas automātos.
• Veikali un tirdzniecības centri strādā katru dienu no pulksten 9 līdz pulksten 20. Daži veikali svētdienās ir slēgti. Gandrīz visas iestādes un veikalus slēdz uz pusdienas (siestas) laiku, kas ilgst no pulksten 13 līdz pulksten 16.
• Ūdensvada ūdeni dzert nav ieteicams. Būtu vēlams iegādāties pudelēs pildītu dzeramo ūdeni.
• Ieteicams atstāt dzeramnaudu viesnīcas apkalpojošajam personālam. Bāros un restorānos kā dzeramnaudu atstāj apmēram 10% no rēķina summas.
• Lai gan Kanāriju salās nav nekādu noteiktu ģērbšanās un uzvedības noteikumu, taču, apmeklējot baznīcas, būtu jāapģērbjas atturīgi. Pludmalēs ir sastopamas sievietes, kuras nevairās no top-less stila (peldkostīms bez krūštura).
• Neaizmirsti valkāt galvassegu, saulesbrilles un lietot aizsargkrēmu, kā arī pirmajās dienās centieties izvairīties no ilgas uzturēšanās saulē.
• Tāpat kā visur, Kanāriju salās arī ir blēži, tādēļ sargā savu naudu, pasi, nenēsā to vienā kabatā vai somā. Naudu, dārglietas un pasi vari atstāt viesnīcas seifā.
• Fotografēt drīkst gandrīz visur. Dažās vietās aizliegts izmantot zibspuldzi (par to vēsta izvietotās brīdinājuma zīmes).
• Kanāriju salās ir attīstīta sabiedriskā transporta sistēma. Starp kūrortiem kursē autobusi. Iekāpšana autobusos notiek tikai pa priekšdurvīm, bet izkāpšana – tikai pa aizmugurējām durvīm. Biļetes pārdod transportlīdzeklī. Kūrortos kursē arī baltas krāsas taksometri ar pazīšanas zīmēm uz jumta. Taksometri ir aprīkoti ar skaitītājiem, kas strādā dažādos tarifu režīmos, atkarībā no attāluma, diennakts laika un nedēļas dienas.
• Personiskās lietošanas priekšmetu ievešanai ierobežojumi nepastāv. Par personiskās lietošanas priekšmetiem uzskatāmi: 800 cigaretes, 400 cigarellas, 200 cigāri, 1 kg tabakas, 10 litri alkoholisko dzērienu, 20 litri stiprinātā vīna (piemēram, portvīna vai heresa), 90 litri vīna, no kuriem līdz 60 litriem dzirkstošā vīna, 110 litri alus.

Platība: 1532 km2

Galvaspilsēta: Laspalmasa (mainās ik pa 4 gadiem)

Ģeogrāfija: Kanāriju arhipelāgs, Spānijas Karalistes autonomais apgabals, sastāv no septiņām lielām un sešām mazām vulkāniskas izcelsmes salām, kas atrodas Atlantijas okeānā. Lielākās salas: Tenerife, Fuerteventura, Grankanārija, Lansarote, Palma, Gomera, Jerro. Visas salas sadalītas divās provincēs, tās atšķiras gan ar ainavu, gan klimatu: rietumu province (galvaspilsēta – Santakrusa de Tenerife) un austrumu province (galvaspilsēta – Laspalmasa). Augstākais punkts – virsotne Teide (3718 m), kas atrodas Tenerifes salā.

Klimats: Kanāriju salās ir vienmērīgi silti visa gada garumā – vidējā gaisa temperatūra svārstās 18–24 grādu robežās. Šādu maigu un siltu klimatu nosaka Āfrikas kontinenta tuvums, siltā Golfa straume un vējš, kas pāri okeānam pūš no Sahāras tuksneša.

Iedzīvotāji: Spānijas iedzīvotāju skaits – 40,4 milj. (2006. g.). Kanāriju salās dzīvo 1,995 milj., Tenerifē – 853 tūkst., Grankanārijā – 807 tūkst. cilvēku (2006. g.). Apmēram 80% iedzīvotāju ir spāņi, pārējo daļu veido katalonieši, galisieši un baski.

Valoda: Oficiālā valoda visā Spānijas teritorijā ir spāņu valoda. Kūrortos populāra ir angļu un vācu valoda.

Reliģija: Dominējošā ir katoļticība (apmēram 76% iedzīvotāju ir Romas katoļticīgie). Diezgan liels skaits (19%) nesaista sevi ne ar kādu reliģiju. Pārējie ir pareizticīgie, protestanti, musulmaņi, jūdaisti, pastāv arī bahajiešu reliģiskā kopiena.

Nacionālie ēdieni: Kanāriju salu virtuvei raksturīgi izmantot vietējos produktus – gatavot no svaigām zivīm, jūras veltēm, kazas gaļas, salā augošajiem augļiem un dārzeņiem, piemēram, avokado, tomātiem, papajas. Visus ēdienus pasniedz papildinātus ar daudzveidīgām, pikantām un aromātiskām mērcēm. To pagatavošanai ir simtiem recepšu. Visdažādākos salātus un zaļumus ceļ galdā gan kā patstāvīgus ēdienus, gan kā piedevas zivju ēdieniem.
Vispopulārākie ēdieni Kanāriju salās ir: papas arrugadas, sancocho canario, ropa vieja, conejo al salmorejo, baifo un machorra, arroz con verduras. Kanāriju salās var nobaudīt arī spāņu virtuves tradicionālos ēdienus: paella, gazpacho, caldera de pescado, tortillas un citus. Populārākais deserts Kanāriju salās ir bienmesabe – saldais mandeļu krēms, kam pievienots olas dzeltenums un kanēlis. Pie agrāk nebaudītiem ēdieniem ieteicams pierast pamazām, sākot ar nelielām porcijām.

Alkoholiskie dzērieni: Spānija ir izslavēta ar savām senajām vīna darīšanas tradīcijām, tādēļ to vienmēr pasniedz kopā ar ēdieniem. Populārākos vīnus darina kontinentālajās vīna darītavās „Torres”, „Rioja” un „Siglo”. Taču ikvienā salas restorānā var nobaudīt arī mājās darinātu vīnu (vino de casa). Kanāriju salās, tāpat kā kontinentālajā Spānijā, iecienīta ir Sangria – sarkanvīna un šampanieša kokteilis, kuru pasniedz krūzēs ar ledu un sagrieztiem svaigiem augļiem. Tikai Kanāriju salās tiek darināts Malvazia vīns, kam ir īpaša, salda garša un neparasti dzintaraina krāsa. Kanāriju salas ir slavenas ar savu rumu, konjakiem un liķieriem, kā arī populāri Kanāriju salās ir arī spāņu vīni: Dorada un San Miguel.

Maspalomasa
Lielākais Grankanārijas salas kūrorts, kuru iemīļojuši tie, kas aizrāvušies ar sērfošanu vai burāšanu ar vējadēli. Šajā kūrortā atrodas lielākais ūdensatrakciju parks Kanāriju salās ar 29 nobrauktuvēm. Maspalomasā atrodas arī ievērojama un platības ziņā milzīga izklaides vieta Holiday World – 14 tūkstošus kvadrārmetru plašs atrakciju un izklaižu parks ar 27 metru augstu panorāmas ratu, kā arī lielāko golfa klubu uz salas.

Plaja del Inglesa
Ļaužu un tūristu pārpilna kūrortzona, kur gan dienu, gan nakti gaisā dzirkstī bezrūpība – kūrortzonā atrodami vairāk nekā 300 restorāni un 50 diskotēku. Uz dienvidiem no Plaja del Inglesas atrodas Maspalomasas kāpas – aizsargājas dabas rezervāts ar sālsūdens ezeru un palmu audzi, un tajā atļauts pārvietoties tikai kājām vai kamieļa mugurā. Rezervāta teritorijā – nūdistu pludmale. Rezervāta kūrortzonu iesaka klusuma un miera cienītājiem.

Santaugustina
Klusa, zaļumos slīgstoša atpūtnieku pilsētiņa, kuru iesaka mierīgai pludales atpūtai. Netālu atrodas tematiskais izklaides parks Sioux City – visas dienas garmā priekšnesumi ar kovbojiem, indiāņiem, banku aplaupīšanu. Šeit atrodas lielākā kartinga trase Spānijā, kā arī prestižākais kazino Kanāriju salās – Scala.

Puertoriko
Tūristu iemīļota vieta pie līča, kur sākas plaša ieleja. Kūrortzonā piedāvā daudz un dažādi ūdens sporta veidi. Statistika liecina, ka Puertoriko pieder Spānijas rekords saulaino stundu skaita ziņā.

Puerto de Mogana
Ideāla vieta mierīgai atpūtai. Tiek dēvēta par „mazo Venēciju”, jo kūrorta ieliņās ar tiltiņu palīdzību jāšķērso nelieli kanāli. Ik gadu šājā kūrortā tiek rīkotas izslavētas zivju makšķerēšanas sacensības.