Platība. 84 000 m2
Galvaspilsēta. Vīne
Iedzīvotāji. 8,2 milj.
Ģeogrāfija. Valsts atrodas Eiropas centrālajā daļā svarīgāko no Rietumeiropas uz Dienvidaustrumeiropu un no Ziemeļeiropas uz Dienvideiropu vedošo starptautisko ceļu krustpunktā. Ziemeļos Austrija robežojas ar Vāciju un Čehiju, austrumos – ar Slovākiju un Ungāriju, dienvidos – ar Slovēniju un Itāliju, bet rietumos – ar Šveici un Lihtenšteinu. Austrija ir kalnaina zeme. Kalni un piekalnes aizņem aptuveni 80 % valsts teritorijas. Austrumu Alpu kalnu grēda stiepjas pāri visai valstij un veido galveno kalnaino valsts daļu. Otru kalnaino valsts daļu aizņem Rietumu Alpi (tie ir augstāki un šaurāki par Austrumu Alpiem). Dienvidu Alpi ir visaugstākie, rietumos īpaši izceļas Cillertāles (Zillertal), Otctāles (Otztal) un Augstā Tauerna (Hohe Tauern) kalnu masīvi. Šīs valsts kalnu grēdu vidējais augstums ir no 500 līdz 1500 metriem. Augstākais kalns Austrijā ir Grosglokners (Grossglockner), kura augstums ir 3797 metri.
Klimats. Vidējs kontinentālais klimats, kas no piejūras klimata pāriet kontinentālajā. Maigas ziemas. Vidējā gaisa temperatūra janvārī – 0–5 grādi zem nulles. Sniegs nesaglabājas visas ziemas garumā. Vīnē vidējā gaisa temperatūra janvārī – 2 grādi zem nulles. Mūžīgā sasaluma zemākā robeža atrodas 2700 metru augstumā virs jūras līmeņa. Sarežģītā reljefa dēļ, Alpos klimatiskie apstākļi ir ļoti daudzveidīgi. Kalnos jūtama vertikālo zonu likuma ietekme: kāpjot kalnā, gaisa temperatūra ik pēc 100 metriem pazeminās aptuveni par 0,5–0,6 grādiem, tādēļ augšā valda aukstais Alpu klimats. Ziemā kalnos ir ļoti daudz nokrišņu, tādēļ kalnu nogāzēs sakrājas biezs sniegs. Atkušņa laikā vai pēc ilgstošas snigšanas veidojas noslīdeņi, lavīnas.
Valoda. Vācu valoda
Reliģija. 73,6 % iedzīvotāju ir katoļi, 4,7 % veido protestanti, 4,2 % ir musulmaņi, 0,1 % iedzīvotāju pieder citām reliģiskajām konfesijām, bet 17,6 % iedzīvotāju ir neticīgie un ateisti.
Nacionālie ēdieni. Austriešu virtuvei raksturīgi sātīgi ēdieni. Ievērojamu vietu tajā ieņem dažādi tradicionālie gaļas ēdieni un daudzi konditorejas šedevri. Austriešu lepnums ir slavenā Vīnes šnicele. Neatņemama austriešu svētku mielasta sastāvdaļa ir asinsdesas. Katrā no deviņām Austrijas federālajām zemēm ir savi neordināri ēdieni, piemēram, Burgenlandes virtuvē centrālā vieta pieder polentai (mamaligai) – kukurūzas miltu putrai, kuru gatavo visdažādākajos veidos. Cieņā ir vistas gaļas, zoss gaļas vai zivju ēdieni, kā arī sierra ēdieni.
Badgašteina
Ievērojams ziemas un vasaras aktīvās atpūtas centrs. Bādgašteina vēl joprojām ir slavena ar termālajiem pazemes avotiem un dziedinošajām radona alām, kas kombinācijā ar plašajām aktīvās atpūtas iespējām un slēpošanas trasēm gandrīz 200 km kopgarumā padara šo kūrortu par ideālu ziemas atpūtas vietu.
Slēpošana Gašteinas ielejā:
Trašu augstums - 850 - 2650 m. v.j.l.
Garākais nobrauciens - Hohe Scharte Nord (north) - 8 km, kritums - 1440 m.
Pacēlāju skaits - 44
Trašu kopgarums - 200 km. (Gašteinas ieleja)
Vieglās - vidējās - grūtās: 60 km. - 117 km. - 24 km
Badhofgašteina
Ziemas sporta kūrortpilsētiņa Bādhofgašteina atrodas vien 7 km attālumā no Bādgašteinas. Šos kaimiņos esošos kūrortus vieno daudz kopīga – gan unikāli dziednieciskie minerālavoti, gan slavenās radona alas Radhausberga kalnā. Tomēr, neraugoties uz tuvo teritoriālo izvietojumu, šie kūrorti ir ļoti atšķirīgi.
2003. gada nogalē Bādhofgašteinā tika atvērts Eiropā modernākais termālais komplekss „Alpen Therme Gastein”. Šai milzīgajā atveseļošanās centrā viesus gaida neskaitāmas ūdens izklaides, ārstnieciski profilaktiskās procedūras un plašas iespējas fiziskās formas uzturēšanai.
Kūrortā ir visi nepieciešamie apstākļi slēpošanai: augstumu starpība ir 859-2246 m, sniega segums ir noturīgs, veiksmīgi izvietoti pacēlāji (pavisam 19), ierīkotas pietiekami sarežģītas, bet vienlaikus garas un ērtas trases (to skaitā – distanču slēpošanai) 81 km kopgarumā, kas piemērotas arī kalnu slēpošanas iesācējiem.
Kapruna
Šis kūrorts piedāvā plašas iespējas nodarboties ar dažādiem sporta veidiem. Kalnu slēpošanas infrastruktūra sevī ietver vairāk nekā 40 km labi koptu trašu un aptuveni 20 pacēlājus.
Netālu no Kaprunas atrodas daudziem slēpotājiem labi Kicšteinhorna ledājs (3203 m), kura apkaimē slēpošana iespējama visa gada garumā. Tur ir daudzas plašas un garas trases, kas piemērotas iesācējiem – gan slēpotājiem, gan snovbordistiem, kā arī vairākas vilinošas „melnās” trases un vakaros izgaismotas trases distanču slēpotājiem. Ceļā uz ledāja virsotni paveras brīnumains skats uz Augstā Tauerna kalnu Nacionālo parku, bet dienās, kad debesis ir skaidras, saredzama arī Austrijas augstākā virsotne – Grosglokners (3764 m). Savukārt 2446 m augstumā atrodas restorāns "Alpine centre".