Horvātija

Vērts redzēt
Ko sagaidīt
Liec aiz auss
Fakti
Galerija
Karte

• Horvātijā ir vistīrākā jūra Eiropā, vietām redzamība zem ūdens sasniedz 50 metrus un tas vilina daudzus niršanas cienītājus izbaudīt krāšņo zemūdens pasauli.
• Horvātijas piekrastē ir daudzi nogrimuši kuģi, ir iespēja nirt un apskatīt šos kuģus.
• Horvātijā var nodarboties ar riteņbraukšanu, doties pārgājienos, izbraukumos ar plostiem, nodarboties ar vindsērfingu, makšķerēt, doties izjādēs ar zirgiem, doties medībās, baudīt SPA priekus.
• Horvātijas pilsētiņā Pulā atrodas otrs lielākais amfiteātris pasaulē.
• Dubrovnikas pilsēta, kas iekļauta UNESCO mantojums sarakstā. Jau vairāk kā pusgadsmitu ik gadu no 10. jūlija līdz 25. augustam Dubrovnikā notiek slavenais vasaras festivāls.
• No Istras pussalas ir tikai 3 stundu brauciens ar prāmi līdz Venēcijai.
• Adrijas piekraste stiepjas 1278 km garumā un tās tuvumā atrodas līdz 2000 salas un saliņas. Katra no tām ir unikāla. Tikai 66 no šīm salām ir apdzīvotas.
• Plitvici var droši uzskatīt par īpašu vietu uz mūsu planētas: 10 km garumā šeit plešas 16 gleznaini ezeri ar zilām, zaļām un dažreiz pat smaragdzaļām ūdens nokrāsām. Plitvices ezeri – viena no nedaudzajām vietām pasaulē, kur katru gadu rodas jauni daudzpakāpju ūdenskritumi, kas savieno ezerus savā starpā.
• Rovinja ir Horvātijas populārākā kūrvieta, kas tiek dēvēta par Adrijas pērli.
• Pula – pilsēta, kas saskaņā ar leģendu atradās Herkulesa aizsardzībā. Senatnē Pula bijusi romiešu imperatoru iemīļotā atpūtas un izklaižu vieta, šodien tā ir tūrisma centrs ar interesantu pagātni un skaistu tagadni. Šeit lieliski saglabājušies seno romiešu arhitektūras pieminekļi, vispopulārākais no tiem – amfiteātris Arēna, kur mūsdienās tiek rīkoti koncerti un starptautiski kinofestivāli.

• Horvātija ir brīnumaini skaista valsts, kuru uzskata par vienu no ekoloģiski tīrākajām pasaulē.
• Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautie objekti un nacionālie parki liecina par Horvātijas milzīgo kultūras un dabas mantojumu.
• Valsts piekrasti ir izrobojusi Adrijas jūra, kurā ir gandrīz 2 000 salas un saliņas.
• Trešdaļu Horvātijas teritorijas klāj meži.
• Neskaitāmie klusie līči, zilā jūra, klinšainās oļu pludmales, bezgalīgie skujkoku meži un viduslaiku pilsētas.
• Horvātu virtuvei raksturīgi ēdieni ir uz restēm cepta gaļa, dalmāciešu kūpinātais šķiņķis, sālītas sardīnes, aitas siers un salami desa ar papriku. Horvātijā ražo daudzas izsmalcinātas vīna šķirnes.

• Cenu līmeņa ziņā Horvātija ir līdzīga ar Grieķiju un Turciju, bet, salīdzinot ar tām, daudziem vēl neatklāta un interesanta.
• Atpūta Horvatijā der visiem – gan bērniem, gan pieaugušajiem, un īpaši tiem, kam karstuma dēļ ir grūti aklimatizēties citās valstīs.
• Daba ir pirmatnēja un neskarta, neraugoties uz to, ka tūristu Horvātijā ar katru gadu ir arvien vairāk un vairāk.
• Horvātija ir slavena ar saviem termālajiem un minerālavotiem.
• Ekoloģiskās situācijas kontrole valstī ir ļoti nopietna: dažās salās ne tikai ir aizliegts kurināt ugunskurus, bet arī smēķēt.
• Nepalaid garām iespēju nogaršot neparasto ķiršu liķieri “Maraska”, kas savas izcilās garšas dēļ atzīts pat par Anglijas karaļnama oficiālo dzērienu.
• Spriegums tīklā 220 V.
• Zvanīšanai no telefonu automātiem izmanto monētas vai kartiņas, kuras var iegādāties pastā, kioskos vai viesnīcās. Zvani no telefonu automāta ir lētāki nekā no viesnīcas. Horvātijas starptautiskais kods ir 385.
• Valūta, ko lieto Horvātijā ir Kuna. 1 Kunā ir 100 lipas. Visizdevīgāk naudu ir mainīt bankās.
• Veikalu darba laiks ir 09:00-13:00 un no 14:00 līdz 19:00. Mazie veikali mēdz būt atvērti arī ilgāk, tiem stingri noteiktu darba laiku nav.
• Krāna ūdeni nav ieteicams dzert. Pārdošanā ir pudelēs pildīts dzeramais ūdens, tas nav dārgs un ar lielisku garšu.
• Visbiežāk restorānos dzeramnaudu 10% apmērā no rēķina summas jau pieskaita apmaksai.
• Horvātija ir samērā droša valsts, bet tūristu apmeklētās vietās var darboties kabatas zagļi. Ir jāuzmanās no nesprāgušam kājnieku mīnām. Vietās, kur ir kājnieku mīnu bīstamība, ir izliktas brīdinājuma zīmes. Vislabāk ir staigāt pa iestaigāto vai ieteikto ceļu.
• Stingri aizliegts fotografēt un filmēt militāros un citus valstiski nozīmīgus objektus.
• Horvātija ir laba autobusu satiksme. Taksometri ir salīdzinoši dārgi, bet ietaupīs vairāk laika.
• Valstī drīkst ievest 200 cigaretes, 100 cigarillas, 50 cigārus, 1 litru stiprā alkohola, 2 litrus liķiera vai deserta vīnu vai dzirkstošo vīnu, 2 litrus galda vīna, smaržas līdz 50 gramiem vai tualetes odekolonu līdz 250ml. Ir atļauts ievest un izvest nacionālo valūtu līdz 15 000 kunām.
• Vīza ieceļošanai nav vajadzīga.

Platība: 56 542 km²

Galvaspilsēta: Zagreba. Valsts iekārta ir parlamentāra republika.

Ģeogrāfija: Horvātija sastāv no divām daļām – kontinentālās daļas, kura izvietota valsts iekšienē un Adrijas jūras piekrastes, kura izstiepusies lielā attālumā.Valsts atrodas Eiropas dienvidaustrumos. Valsts robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Bosniju un Hecogovinu, Serbiju un Melnkalni. Valsti apskalo Adrijas jūra. Horvātijas platība ir gandrīz 57 000 km2.

Klimats: Piekrastē ir sausas un karstas vasaras un mērenas ziemas, iekšzemē ir karstas vasaras un aukstas ziemas. Vidējā gaisa temperatūra jūras piekrastē janvārī ir 5-10oC, bet augustā 26-30oC. Ūdens temperatūra jūrā svārstās no 12oC ziemā līdz 25oC vasarā.

Iedzīvotāji: Valstī dzīvo aptuveni 4.5 miljoni iedzīvotāju. 89.6% ir horvāti, 4.5% ir serbi, 5.9 % citi.

Valoda: 96.1% runā horvātu valodā, 1% serbu, 2.9% citās valodās.

Reliģija: 87.8 % Romas katoļi, 4.4% pareizticīgie, 0.4 % citi kristieši, 1.3 % musulmaņi, 0.9% citas ticības, 5.2% nepieder nevienai ticībai.

Nacionālie ēdieni: Horvātu virtuvei raksturīgi ēdieni ir uz restēm cepta gaļa, dalmāciešu kūpinātais šķiņķis, sālītas sardīnes, aitas siers un salami desa ar papriku. Kulen vai kulenova seka ir pikantās desas. Pikantumu šai desai dod tikai sarkanā paprika, jo pipari netiek izmantoti. Lai iegūtu savu īpašo garšu un smaržu desa tiek kūpināta vairākus mēnešus. Pēc tam tā tiek žāvēta svaigā gaisā vairākus mēnešus. Gatavošanas process var ilgt pat gadu. Čobanac jeb ganu sautējumā ir daudz dažādas gaļas šķirnes un sarkanā paprika. Police ir krāsnī cepti kartupeļi, nosegti ar šķiņķi. Paški sir ir aitas piena siers, kas gatavošanas procesā ierīvēts ar olīveļļu. Aitas tiek barotas ar īpašiem augiem, kas piedod sieram garšu. Horvātijā tradicionālā zupa ir sēņu zupa ar griķiem un vīna zupa, kas taisīta no tradicionālā horvātu vīna. Kremšnite ir krēma kūka. Ir arī citas kūkas, piemēram, gibanica, štrudla un pita. Pita var būt ar riekstiem (rehnjača), magoņu sēklām (makovnjača) vai ar ķirbi un sieru (bučnica). Deviņukārtu pīrāgs sastāv no āboliem, rozīnēm, medus, riekstiem, magoņu sēklām. Paprenjaci jeb piparu cepumi simbolizē Horvātiju un tās vēsturi. Pipari simbolizē kara grūtības, bet medus simbolizē dabas skaistumu.

Alkoholiskie dzērieni: Horvātijā ražo daudzas izsmalcinātas vīna šķirnes. Horvātijā gan kalnos, gan uz sauszemes audzē vīnogulājus, ražo dažādu vīnu šķirnes.

Opatija
Viens no greznākajiem kūrortiem valstī ar 12 kilometru garu promenādi. Jau 19.gadsmitā tur atpūsties devās Austroungārijas augstdzimušie un bagātie iedzīvotāji. Gleznainie dabasskati un pasakainā pludmale tā vien aicina iepazīt tos tuvāk, savukārt ērtības un lieliski pagatavotu ēdienu nodrošina daudzās modernās viesnīcas un atpūtas nami, restorāni, kafejnīciņas un krodziņi. Adrijas jūras veltes te prot pagatavot tik debešķīgi, ka gardēži nevarēs vien beigt baudīt. Arī naktsklubu un jautras dzīves baudītājiem Opatijā patiks. Sportiski noskaņotajiem tikai jāizvēlas, ar ko nodarboties, jo kūrortā pieejami visi populārākie sporta veidi.

Roviņa
Roviņa ir pati skaistākā piekrastes pilsētiņa. Tā ir kā miniatūra dārgumu lādīte, kurā gadsimtu gaitā sakrāti interesantākie kultūras un vēstures priekšmeti, celtnes, leģendas un nostāsti. No visām pusēm pilsētiņu ieskauj jūra, radot iespaidu, ka apkārtējā pasaule ir kaut kur tālu, tālu – un beidzot ir pienācis laiks izbaudīt atpūtu. Šejienes viesnīcas ir ērtas un modernas, pilsētā pieejams daudzveidīgs restorānu, bāru un kafejnīcu piedāvājums, un tūristi te sabrauc no visām pasaules malām.

Rabaca
Pilsēta atrodas Istras pussalas dienvidaustrumu daļā, blakus viduslaiku pilsētai Labinai. Septiņdesmitajos gados šeit sākās pirmais tūrisma bums. Lai gan Rabacas viesnīcas ik dienu izmitina ap 10 000 cilvēku, tomēr pilsētiņai ir izdevies saglabāt zvejnieku ciematiņa neatkārtojamo auru. Pludmales, klintis, mazi līcīši, Vidusjūras piekrastei raksturīgais košais zaļums un augu pārbagātība, priežu meži, mājīgas kafejnīcas ar lielisku virtuvi un viesmīlīgi vietējie iedzīvotāji – tas viss valdzina eiropiešu tūristus, kuri šeit gūst sirdsmieru, sauli, siltu jūru un izklaides iespējas visām gaumēm.

Moščenička draga
Mazs, kluss ciematiņš priežu ielokā, kurš atrodas Horvātijas augstākā kalna Učkas pakājē. Sirmā senatnē, kā liecina nosaukums, šeit saimniekoja pirāti un blēži, bet mūsdienās tas kļuvis par labiekārtotu kūrortu. Tūristus šurp vilina brīnišķīgā, sīkiem jūras olīšiem klātā pludmale, kafejnīcas un restorāni, kuros piedāvā bagātīgu un vienmēr gardu jūras produktu klāstu, mazas kafejnīciņas, kurās baudīt stipru kafiju un nepārspējamo itāļu saldējumu. Sporta un aktivitāšu cienītāji te atradīs tenisa kortus un futbola laukumus, kā arī iespējas nodarboties ar visu veidu ūdenssportu. Un, kad viss nogurdinājis, var taču brītiņu pagulēt pludmalē un pasauļoties.

Malinska
Sena zvejnieku pilsētiņa 13 kilometru attālumā no Krkas salas galvaspilsētas. Kūrorts atrodas pašā skaistākajā salas vietā, netālu no gleznaina Adrijas jūras līcīša. Krastmalā izvietojušās daudzas mazas, omulīgas kafejnīciņas, krodziņi un suvenīru veikaliņi. Vakaros visi dodas pastaigā pa promenādi – sevi parādīt un citus apskatīt, palepoties ar savām grieķu tradīciju zināšanām un paklausīties dzīvo mūziku. Arī sporta cienītājiem šeit ir ideāla atpūta: var doties izjādē ar zirgiem, medībās vai zvejā, ir arī daivinga centrs un lieliski tenisa korti.

Crikvenica
Šis kūrorts atrodas kontinentālajā daļā un, pateicoties maigajam klimatam, ir iemīļots atpūtnieku vidū. Sevišķu valdzinājumu pilsētiņai piešķir viesnīcu arhitektūra un skaistās villas. Adrijas jūras piekrastē 8 kilometru garumā atrodamas daudzas kafejnīcas, bāri, restorāni, veikali un naktsklubi. Šeit paveras lieliskas iespējas sporta draugiem: jahtas, laivas, kuteri, ūdens velosipēdi, tenisa korti, jāšanas sports. Garlaicībai šeit nav vietas, jo tiek rīkoti nebeidzami svētki, koncerti un sporta pasākumi.